Kad runa iet par cukura patēriņu un sekām, bieži vien var dzirdēt tādus viedokļus kā:
- Visas lietas ir jālieto ar mēru
- Mazliet jau nekaitēs veselībai
- Cukurs darbina smadzenes
Ņemot par galveno šo priekšstatu, cilvēki lieto cukuru savā ikdienā, taču galvenais jautājums ir – vai mums patiešām tas ir nepieciešams, un, ja ir, tad cik lielā mērā?
Cukurs pastāv daudzās formās, un visbiežāk tas ir baltais pulveris (parasti ĢMO) – biešu cukurs. Cukurs sastopams daudzās pārtikas vielās, kā, piemēram, kukurūzas sīrupā, medū, kļavas sīrupā. Cukura patēriņš pēdējos gados ir strauji audzis, kas sabiedrībai patiesībā izmaksā daudz vairāk nekā iegādāties šo produktu. Pateicoties cukuram, zobārstniecības nozare gūst lielu peļņu. Mūsdienu tauta ir atkarīga no cukura.
1915. gadā vidējais cukura patēriņš gadā bija aptuveni 15 līdz 20 mārciņas uz vienu personu. Šodien vidusmēra cilvēks patērē tādu daudzumu, cik viņš pats sver, papildus cukuram, vēl 20 mārciņas kukurūzas sīrupa. Lai vēl vairāk redzētu cukura ietekmi uz cilvēku, var pieminēt, ka saldumi, kuru sastāvā ir rafinēts cukurs, tiek lietoti pat tik lielā daudzumā gada laikā, kas pārsniedz personas svaru. Cilvēka organisms nav paredzēts uzņemt tik daudz rafinētu ogļhidrātu, tāpēc tiek bojāti dzīvībai svarīgie orgāni.
Bieži vien tiek dzirdēts, ka cukuru drīkst lietot ar mēru, taču jāatceras, ka cukurs pats par sevi nav pārtikas grupa. Lai gan cukurs ir sastopams arī dabiskā veidā dažādos pārtikas produktos, tas tomēr:
- nav uzturviela
- nav proteīns
- nav veselīgie tauki
- nav fermenti
Cukuri ir tikai tukšas un ātri sagremojamas kalorijas, kas faktiski izgrūž visas svarīgās minerālvielas no organisma. Baltais rafinētais cukurs viennozīmīgi nav pārtika – tas ir viens ķimikāliju komponents, kas iegūts no augu avotiem. Visbiežāk, kad mēs runājam par cukuru, mēs atsaucamies uz glikozes un fruktozes maisījumu, kas ietverts daudzos pārtikas produktos. Tā patiesais nosaukums būtu vairāk dēvējams kā saharoze, un ķīmiskā formula ir C12H22O11 (12 oglekļa atomi, 22 ūdeņraža atomi, 11 skābekļa atomi). Faktiski, cukura ķīmiskā formula ir ļoti tuvu kokaīna sastāvam.
Manuprāt, nav pareizi noteikt, ka kāds konkrētais cukura daudzums ir veselīgs cilvēka organismam. Protams, cukurs ir ietverts arī augļos un dārzeņos un balstīts ar šķiedrvielām, vitamīniem, fermentiem un citām īpašībām. Cukurs palīdz ātrāk veicināt gremošanas darbību. Taču kādi ir lielākie kaitējumi cilvēkam, ja tiek lietots cukurs:
- Kad mēs ēdam fruktozi, tā nonāk aknās. Aknās var veidoties un uzkrāties fruktozes tauki, un galu galā var novest pie aknu slimībām.
- Palielināts holesterīna līmenis.
- Var sākties miega problēmas.
- Smadzenēs var izraisīt reakciju, kas ir atkarīga no cukura. Tas mudinās visu laiku vēlmes pēc cukura saturošiem produktiem.
Diabēts ir slimība, ko izraisa cukuru un augstu tauku saturs organismā. Aizkuņģa dziedzeris ražo tik daudz insulīnu, ka cukura līmenis asinīs paaugstinās. Šāds koncentrēts cukura līmenis nostāda ķermeni šokā, līdz pavisam novājina ķermeni.
Mūsdienu pasaulē praktiski neiespējami izvairīties no cukura, jo tas ir ļoti viegli pieejams ļoti daudzos pārtikas produktos. Diemžēl, šāda izplatība nepavisam nesamazina cukura lietošanas sekas. Tas ir īpaši attiecībā uz bērniem, kuriem līdz galam nav izveidojusies patstāvīga vielmaiņa, hormoni, un veselīgs uztura pamats. Priekš vecākiem as nozīmētu katru ēdiena reizi pašam gatavot, kontrolēt visus produktus, ko bērns ēd, taču reālā dzīvē tas nav iespējams. Pat gribot saglabāt veselu dzīvesveidu, mēs piešķiram bērniem produktus, kuros tāpat ir cukura līmenis, piemēram, sulās.