Laterālais epikondilīts ir biežs iekaisums elkoņa atliecējmuskuļos, kas pazīstams arī kā tenisa elkons. Cīpslas, kas savieno muskuļus ar kauliem, bieži ir pakļautas slodzei, un pārmērīga slodze, piemēram, tenisa vai skvoša treniņi, var izraisīt laterālo cīpslu iekaisumu elkoņa rajonā. Visbiežāk tiek ietekmēts ekstensora carpi radialis brevis muskulis. Laterālais epikondilīts ir izplatīts cilvēkiem vecumā no 30 līdz 50 gadiem.

Kas izraisa laterālo epikondilītu?

Lai gan to bieži sauc par tenisa elkoni, teniss nav vienīgā aktivitāte, kas var izraisīt elkoņa cīpslu iekaisumu. Patiesībā jebkura darbība, kas pārmērīgi slodzē apakšdelma atliecējmuskuļus, var izraisīt laterālā epikondilīta simptomus. Tas var ietvert fizisku darbu ar ilgstošām un monotonām kustībām.

Kādi ir laterālā epikondilīta simptomi?

Laterālais epikondilīts izraisa iekaisumu elkoņa atliecējmuskuļos, tāpēc sāpes parasti jūtamas elkoņa ārējā pusē. Sāpes var rasties kustībās, ikdienas aktivitātēs un var būt jūtamas pat pieskaroties. Laterālā epikondilīta simptomi parasti attīstās ar laiku, jo cīpslas ilgstoši tiek slodzes ietekmē. Turpinot veikt aktivitātes, kas izraisa simptomus, problēma var pasliktināties. Sāpes var izplatīties no elkoņa uz apakšdelmu un plaukstas locītavu. Sāpes var parādīties pat ar plaukstas vai pirkstu kustībām, piemēram, rakstot ar pildspalvu vai turēdami tējas krūzi.

Kā ārstēt laterālo epikondilītu?

Lai gan simptomi liecina par laterālo epikondilītu, vienmēr ir svarīgi saņemt pareizu diagnozi no ārsta. Tiklīdz diagnoze ir apstiprināta, ir svarīgi sākt ārstēšanas kursu. Šeit ir daži padomi:

Kustību modificēšana – ir nozīmīgi saprast, kuras kustības un aktivitātes ir izraisījušas šo problēmu. Jāizvairās no šīm kustībām visu ārstēšanas kursa laikā. Ja laterālā epikondilīta simptomi saistās ar sportiskām aktivitātēm, tas var nozīmēt, ka būs nepieciešama pārtraukšana. Jo ilgāk šī problēma tiek ignorēta, jo vairāk tā ietekmē ikdienas rokas kustības. Laika gaitā sāpes var parādīties pat ar mazākām rokas kustībām. Tāpēc ir svarīgi laicīgi modificēt ikdienas aktivitātes un izvairīties no pārmērīgas slodzes uz elkoņa atliecējmuskuļiem.

Aukstums – regulāri uzklājiet ledus vai aukstuma kompreses uz sāpošās vietas. Aukstums palīdz mazināt iekaisumu un sāpes, tāpēc to ieteicams lietot regulāri. Atkarībā no sāpju intensitātes, aukstuma kompresi var piestiprināt pie sāpošās vietas 2-4 reizes dienā, katru reizi apmēram 15-20 minūtes.

Ārstnieciskie vingrinājumi – var palīdzēt mazināt spriedzi un tonusu iekaisušajās cīpslās, kā arī stiprināt vājus muskuļus un cīpslas ilgtermiņā. Jautājiet fizioterapeitam par vingrinājumu programmu, kas piemērota laterālā epikondilīta gadījumā.

Laterālā epikondilīta ortoze – tiek izmantota, lai samazinātu slodzi uz galveno iekaisušo cīpslas vietu. Epikondilīta ortoze var būt efektīvs līdzeklis cīņā ar šo problēmu un to var valkāt visu dienu, veicot ikdienas aktivitātes. Parasti ortozi jānovieto apmēram 10 cm zem elkoņa locītavas ar piemērotu spiediena līmeni. Pateicoties ortozes atbalstam, pacienti bieži sajūt nekavējošu atvieglojumu, veicot dažādas rokas kustības.

Medikamentozā terapija – laterālā epikondilīta pamatā ir cīpslu iekaisums. Tāpēc ārsts var izrakstīt pretiekaisuma medikamentus. Ja problēma nepāriet, var tikt izvēlētas arī injekcijas vai fizikālās terapijas procedūras. Medikamentozā terapija parasti tiek ieteikta gadījumā, kad konservatīvās metodes nav bijušas efektīvas. Tomēr vienmēr sākumā būtu jāmēģina konservatīvas ārstēšanas metodes.