Pirts ir viena no senākajām latviešu tradīcijām – tā bija svarīga sastāvdaļa katrā lauku sētā. Pirts nozīme saistījās ne tikai ar mazgāšanos, bet arī tādu svarīgu dzīves notikumu kā dzemdības. Joprojām pirts procedūras tiek izmantotas ne tikai lai pavadītu jauku vakaru, bet arī veselības nolūkos.
Pats svarīgākais pirtī ir karstums, kas tiek radīts ar sakarsētu akmeņu palīdzību. Uz tiem tiek uzmests ūdens, kā rezultātā izdalās tvaika mākoņi, kas rada karstumu. Mūsdienās ir dažādu tipu pirtis – somu, turku, krievu un citas. Katrā no tām ir atšķirīga specifika dažādos faktoros, tomēr viens elements, kas praktiski nemainās, ir ūdens. Pirts procedūru laikā organisms uguns un gaisa klātbūtnē atbrīvojas no dažādiem sārņiem. Lai no visiem kaitīgajiem izdalījumiem atbrīvotos, nepieciešams noskaloties ūdenī. Vislabākais variants, kā no liekā atbrīvoties, ir peldēšanās dabiskā ūdenstilpē, jo cilvēkam ir jābūt kontaktā gan ar ūdeni, gan zemi. Tas ir kā dabisks lietu kārtību noslēgts cikls. Tomēr mūsdienās ne visiem pieejamas pirtis, kas celtas pie ezeriem vai dīķiem. Kā alternatīva tiek izmantoti peldbaseini. Attiecībā uz mākslīgajām ūdenstilpnēm, īpaši publiskās vietās, svarīgi nomazgāties pēc peldbaseina izmantošanas, jo bieži vien komercpirtīs baseinu ūdens tiek mainīts reti – aptuveni reizi gada laikā. Līdz ar to arī ūdens tiek filtrēts un dezinficēts ar ķīmiskiem līdzekļiem. Lai izvairītos no ķīmisko vielu uzsūkšanas caur ādu un hlora nonākšanas asinsritē, noteikti vajag pēc tam noskaloties dušā. Izmantojot peldbaseinu, vajag ātri noskaloties arī pirms tā izmantošanas, jo pirts procedūras parasti iekļauj arī pēršanos, kas nozīmē, ka uz cilvēka ķermeņa var būt pielipusi kāda lapa no pēršanās slotas, kā arī noteikti būs sviedri, kurus, domājot par higiēnu, arī labāk noskalot. Tāpēc, lai vēl vairāk nepiesārņotu baseinu, nepieciešama arī mazgāšanās pirms tam.
Pirts un peldēšanās pēc tās ir neatņemamas sastāvdaļas, jo šādā veidā tiek nodrošināts kontrasts, kas ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai pirts apmeklējums uzlabotu veselības stāvokli. Taču, lai nepanāktu pretēju efektu, nepieciešams šo kontrasta procedūru veikt pareizi. Pirmkārt, lai procedūra būtu efektīva, cilvēkam ir pietiekami jāizkarsējas pirts telpā – nepietiekama ķermeņa temperatūra un tūlītēja peldēšanās aukstā ūdenī var radīt apaukstēšanos. Otrkārt, aukstā ūdens procedūra nevar būt ilgstoša un pēc tās noteikti uzreiz ir jādodas atpakaļ uz lāvas, nevis jāsēž pirts priekštelpā vai arī jāiet apģērbties. Pārāk ilga uzturēšanās aukstā ūdenī var izraisīt lielu kaitējumu. Brīdī, kad aukstais ūdens jau sāk šķist silts, tas nozīmē, ka āda un tauku slānis jau ir pietiekami atdzisis, līdz ar to sāk atdzist arī muskuļi un iekšējie orgāni, kuros nav siltuma receptoru. Atrašanās šāda situācijā vairākas minūtes ātri vien var izraisīt apsaldēšanos. Ja cilvēks ūdenī uzturas jau 5 – 10 minūtes, neatkarīgi no tā vai viņš peldas vai mazkustīgi sēž, tas jau ir bīstami dzīvībai. Tomēr biežāk cilvēki aukstā ūdens kontrasta procedūru izmanto vien pāris minūtes un, ilgstoši sajūtot aukstumu, dodas siltumā. Lai gan šāda kontrastējoša pelde aukstā peldbaseinā vai citā ūdenstilpē ir viens no gaidītākajiem brīžiem pirts laikā, tomēr to nav ieteicams darīt cilvēkiem, kuriem ir jau kādas veselības problēmas. Ne tikai kontrasta procedūra, bet pats pirts apmeklējums noteikti nav vēlams tiem cilvēkiem, kuriem ir epilepsija, smagas sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, miokarda infarkts, akūtas iekaisuma slimības u.c. Lai nenodarītu savam organismam kaitējumu, noteikti ir jāpārliecinās, vai nav šādu saslimšanu.
Peldei aukstā ūdenī pēc karstās pirts ir sava nozīme. Pirts pērtuvē cilvēka organisms ir sakarsis un asinsspiediens ir paaugstinājies. Lai sakarsušais ķermenis tiktu atvēsināts, ūdenī ir pilnībā jāiegremdējas lēnām un pēc tam neilgi jāpasēž. Šādā veidā ūdens vienmērīgi iedarbosies uz visu ķermeni un paaugstināto asinsspiedienu izlīdzinās. Kontrasta procedūras rezultātā āda kļūs elastīgāka, tāpat tiks uzlabota imūnsistēma un cilvēks gūs rūdījumu.