Kurš gan savā mūžā vismaz reizi nav dzirdējis tik seno un tajā pat laikā nodrāzto teicienu “Ak, kāds jums izlaists un nepaklausīgs bērns!”. Visbiežāk šādu frāzi mēs dzirdam par aktīviem un atraktīviem bērniem, kuri vienkārši skaļi runā un nespēj mierīgi nosēdēt vienā vietā. Vai tas būtu kas slikts? Vai šāda uzvedība ir atbilstoša jūsu bērna vecumam?

Tas viss ir tikai loģiski un pašsaprotami. Tam nebūtu jābūt nekādam pārsteigumam dzirdot, ka mūsdienu bērni ir daudz atraktīvāki, skaļāki un bezbailīgāki savās darbībās, kā mēs Padomju bērni. Tāpēc arī būtu naivi un muļķīgi domāt, un cerēt, ka arī jūsu atvase būs tīrā miega mika, klausīs katram vārdiņam un sabiedriskās vietās uzvedīsies kā tīrais eņģelis.

Interesantākais un aktīvākais periods jūsu bērna dzīvē

Skanēs visnotaļ zinātniski un gudri, taču savādāk mēs nespēsim jums izskaidrot, kāpēc agrīns pusaudžu vecums jūsu bērnam liek zaudēt kontroli pār sevi, bērns kļūst skaļš un nevaldāms. Tātad, smadzeņu nobriešana un sinhronizācija bērnam notiek līdz 12 gadu vecumam. Salīdzinājumam, pilnīgi nobrieduša un pieauguša cilvēka smadzeņu viļņi darbojas alfa un beta frekvencēs.

Kad jūsu atvase aug un attīstās, nobriest, tai vēl nav pielāgojušies šie alfa un beta viļņi. Tieši otrādi – pirmajos dzīves gados, bērna smadzeņu garozā valda tikai tā saucamie teta viļņi. Kas tie tādi ir? Teta viļņi ir tieši tie, kuriem vecāki var būt pateicīgi, jo teta viļņi palīdz “programmēt” jeb skolot, mācīt un izglītot mūsu bērnus. Bērniem vēl nav izveidojušies savi principi un stereotipi, tāpēc līdz vienpadsmit, divpadsmit gadu vecumam bērnus ir visvieglāk skolot, mācīt dažādus tikumus un citas lietas.

Bērnam sasniedzot sešu gadu vecumu, minētie teta viļņi tiek pamazām aizstāti un nomainīti ar jau pieminētajiem alfa viļņiem. Katram bērnam šī perioda sasniegšana izpaužas dažādi un notiek dažādā vecumā.

Bērnu pasaules izzināšana caur rotaļām un spēlēm

Tikai aptuveni četru, piecu gadu vecumā, bērnam iestājas apziņa un sapratne par to, kas ir laiks. Ar to domājot – bērns sāk saprast, ko tik tiešām nozīmē “rīt”, “parīt” , “vakar” un tamlīdzīgas frāzes. Un ar laika apziņu, bērnā sāk veidoties arī centrālā nervu sistēma. Neskaitot savu ģimeni un ikdienas lietas, ko bērns redz sev apkārt, tas sāk apzināties un saprast, ka arī viņš ir būtne, indivīds. Bērnā sāk veidoties sava “ES” izziņa.

Šis ir svarīgs un interesants periods bērna dzīvē. Bērns sāk izraudzīties savas autoritātes un , ja tā var teikt, elkus, kuri nav ģimenes locekļi. Bērns pirmo reizi savā dzīvē sāk analizēt, salīdzināt un vērtēt lietas un cilvēkus sev apkārt.

Aptuveni no piecu līdz sešu gadu vecumam, bērns tikai un vienīgi mācas un gūst zināšanas no savas pozitīvās pieredzes. Tāpēc arī būtu ļoti svarīgi iesaistīties rotaļās un bērnam iegādāties tik tiešām noderīgas mantas. Kamēr bērna smadzeņu darbība vēl nav pilnībā pilnveidojusies un bērnā nav iestājusies apzināta un analītiska domāšana, tikmēr vecākiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Vismuļķīgāk būtu iegādāties bērnam kādu planšeti un ļaut iegrimt interneta dzīlēs.

Šis variants mūsdienās ir guvis ļoti lielu popularitāti starp vecākiem. Vai tas tāpēc, ka tā pašiem vecākiem ir vieglāk? Tikai katrs pats vecāks spēj atbildēt uz šo jautājumu. Katrā ziņā, mūsu bērni vēl paspēs iepazīt tehnoloģiju iespējas un laikmetu, kurā dzīvojam.

Taču, kamēr bērnā vēl mājo tā jaunā un pasaules izzinošā dvēsele, atgriezīsimies pārdesmit gadus atpakaļ, kad tehnoloģijas un telefoni vēl nebija tik attīstīti un nodosimies vecajām labajām galda spēlēm, kāršu spēlēt un rotaļām. Jo jūs pat nepamanīsiet, kad jūsu atvase sāks iet skolā, pēcāk universitātē un visu beidzot, kad tai jau būs pašai sava ģimene un bērni. Rūpēsimies. Mīlēsim. Gādāsim.